Ģenētiski modificēts… izklausās “brrr”, bet kā tur īsti ir?

Mēs visi esam dzirdējuši par ĢMO, vai ne? Bet cik daudz mēs patiesībā nojaušam par visu šo procesu kopumā? ĢMO, kā zināms, apzīmē ģenētiski modificētus organismus. Tā, dārgie draugi, ir bioinženierija. Īsumā, viss notiek šādi – tiek ekstrahēts viena organisma DNS, ko mākslīgi savieno ar cita organisma DNS. Interesantākais, ka šiem organismiem nav jābūt no vienas sugas. Kā sacīt jāsaka, ar gēniem viss ir iespējams.

ĢMO atšķiras no tradicionālās augu audzēšanas, tomēr runa nav par ķīmisko vielu pievienošanu pārtikai. Tie paredzēti, lai ļautu kultūraugu audzēšanā izmantot mazāk ūdens un sniegtu iespēju tos audzēt mazākās platībās, uzlabojot to uzturvērtības. Citiem vārdiem sakot, augi kļūst izturīgāki pret nezālēm un kaitēkļiem. Tā lūk! Un nu, vērsim vārtus uz ģenētiski modificēto organismu pasauli, aplūkojot šos faktus!

• ĢMO ir bijuši mums līdzās “veselu mūžību”

Lai cik neticami tas arī neizklausītos, liela daļa no tā, ko mēs ēdam, jau sen ir ģenētiski modificēta pārtika. Mēs, gluži vienkārši, varam to nemaz nezināt. Jau ļoti ilgu laiku, pateicoties lauksaimniecībai, cilvēki bijuši dabas sabiedrotie, un šajā procesā esam piedalījušies, ģenētiski modificējot to, ko šodien definējam kā normālu. Piemēram, īstens savvaļas burkāns drīzāk līdzinās vecajam, labajam kartupelim. Kas to būtu domājis, m?

• ĢMO nav tikai jūsu pārtikā

Izrādās, arī kokvilna var būt ĢMO, un rezultātā vesela kaudze citu ikdienas priekšmetu satur ĢMO sastāvdaļas. Ha! Palagi, dvieļi, drēbes, ja tās ir kokvilna, var saturēt ĢMO, saproties. Tomēr viss neapstājas pie kokvilnas vien. ĢMO, ja labi grib, var atrast arī citos produktos. Alkoholu iespējams izgatavot no ģenētiski modificētas kukurūzas un sojas, tāpēc šos organismus atradīsiet dažādos tualetes piederumos, roku dezinfekcijas līdzekļos, tintē, benzīnā u.t.t. Saraksts ir gana pārsteidzošs, daudzveidīgs… un garš. Tāpēc, laižam tālāk!

• ĢMO ļauj izmantot mazāk pesticīdu

Pesticīdus izmanto, lai atbrīvotos no tām mazajām, nepatīkamajām būtnēm, kas apēd visu mūsu ražu. Jā, tas ir viens no veidiem, kā no graužiem atbrīvoties. Tomēr, jo mazāk kaitīgas ķimikālijas lietojam, jo labāk. Viens no ĢMO izmantošanas veidiem ir veikt pesticīdu darbu viņu vietā. Piemēram, dažai labai labībiņai piešķirot īpašu gēnu, kas ražo īpašas baktērijas — nekaitīgas augam, bet nāvējošas konkrētajiem kukaiņiem. Labais!

• ĢMO var palīdzēt lauksaimniekiem

Zemnieka darbs, nenoliedzami, pieprasa daudz pūļu un smagu darbu. Un viss, galu galā, vienmēr atduras pret dabas sniegtajiem resursiem attiecīgajā gadā. Ja ir slikti laikapstākļi, kultūraugu raža var strauji samazināties, kas mēdz būt katastrofāla mazam lauksaimniekam. Tomēr ĢMO iebūvētā rezistence var patiešām palīdzēt cīnīties pret nelabvēlīgiem apstākļiem, un, ja jūsu raža jau pati par sevi nav no tām lielākajām, katrs mazumiņš spēj sniegt palīdzīgu roku!

• Domas tomēr dalās

2015. gadā 38 valstīs tika aizliegts audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Jāteic, ka attīstoties jaunām tehnoloģijām, šāds regulējums tiek pastāvīgi pārskatīts. Kur tad īsti rodas neskaidrības? Protams, ĢMO definīcija mēdz atšķirties un pat zinātnieku viedokļi šajā jautājumā dalās. Ir ļaudis, kas līdz galam neņemas spriest – ir ĢMO pilnībā droši vai nav. Oficiālā zinātniskā vienprātība, iespējams, var atbalstīt ĢMO nekaitīgumu, tomēr cilvēkiem ir svarīgi gūt absolūtu pārliecību tik svarīgos jautājumos. Un tieši šeit rodas viedokļu sadursmes un šķēpu laušana. Bet tas jau pieder pie lietas. Galvenais, saglabāt vēsu prātu, ne tā?