Nenovērtētais super-ēdiens?

Mūsdienu sabiedrībā vērojamais fenomens, kas saistīts ar zemu ogļhidrātu satura diētām, ir labvēlīgs daudziem cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri cieš no aptaukošanās vai citiem veselības traucējumiem. Taču diēta ar zemu ogļhidrātu saturu ir arī iznīcinājusi daudzus uztura stūrakmeņus. Viens no upuriem ir mūsu mīļais kartupelis.

Kādreiz kartupeļus uzskatīja par super-ēdienu, kas ir bagāts ar uzturvielām, kalorijām un "labajiem ogļhidrātiem". Taču tagad, viedokļu pārpilnajā pasaulē, bieži vien kartupeļi nav nekas vairāk kā ļaunie ogļhidrāti, kas tikai padara mūs resnus.

Mūsdienu aptaukošanās sākums meklējams 20. gadsimta 80. gados. Kartupeļi bija agrīno cilvēku uztura pamats. Kartupeļi un daudzas cietes joprojām ir uztura pamatā visā pasaulē. Kitaviešu cilts tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajām cilvēku sektām uz zemes, un viņi ēd tonnām cietes. Hmmm...

VAI MUMS VISIEM VAJADZĒTU ĒST VAIRĀK KARTUPEĻUS?

Lai tas pagaidām paliek katra paša ziņā. Tālāk apskatīsim dažus iemeslus, kas varētu ietekmēt Tavu atbildi uz šo jautājumu!

• PILNI AR UZTURVIELĀM

Kartupeļi ir lielisks daudzu vitamīnu un minerālvielu avots.

Viens vidēji liels cepts kartupelis (173 grami), ieskaitot mizu, nodrošina:

• Kalorijas: 161
• Tauki: 0,2 grami
• Olbaltumvielas: 4,3 grami
• Ogļhidrāti: 36,6 grami
• Šķiedrvielas: 3,8 grami
• C vitamīns: 28% no ieteicamās diennakts devas
• B6 vitamīns: 27% no ieteicamās diennakts devas
• Kālijs: 26% no ieteicamās diennakts devas
• Mangāns: 19% no ieteicamās diennakts devas
• Magnijs: 12 % no ieteicamās diennakts devas
• Fosfors: 12 % no ieteicamās diennakts devas
• Niacīns: 12% no ieteicamās diennakts devas
• Folāti: 12% no ieteicamās diennakts devas

Svarīgi arī pieminēt, ka kartupeļu miziņā ir liels daudzums vitamīnu un minerālvielu. Kartupeļu mizošana var ievērojami samazināt to uzturvērtību.

• SATUR ANTIOKSIDANTUS

Kartupeļi ir bagāti ar tādiem savienojumiem kā flavonoīdi, karotinoīdi un fenola skābes.

Šie savienojumi organismā darbojas kā antioksidanti, neitralizējot potenciāli kaitīgas molekulas, ko sauc par brīvajiem radikāļiem. Brīvo radikāļu uzkrāšanās var palielināt hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, diabēta un vēža, risku.

• VAR UZLABOT CUKURA LĪMENI ASINĪS

Kartupeļi satur īpaša veida cieti. Šī ciete netiek sadalīta un pilnībā neuzsūcās organismā. Tā vietā tā nonāk resnajā zarnā, kur kļūst par barības vielu avotu zarnu labvēlīgajām baktērijām.

Pētījumos ir konstatēts, ka šī ciete ir saistīta ar daudziem veselībai labvēlīgiem faktoriem, tostarp insulīna rezistences mazināšanu, kas, savukārt, uzlabo cukura līmeņa kontroli asinīs.

Interesanti, ka cietes saturu var palielināt arī kartupeļos. Lai to izdarītu, uz nakti uzglabā vārītus kartupeļus ledusskapī un ēd tos aukstus.

• VAR UZLABOT GREMOŠANAS SISTĒMU

Kartupeļu sastāvā esošā rezistējošā ciete ir labvēlīgo zarnu baktēriju barības avots. Tās to pārvērš par īso ķēžu taukskābi butirātu, kas ir saistīta ar samazinātu iekaisumu resnajā zarnā, uzlabotu resnās zarnas aizsardzību un samazinātu kolorektālā vēža risku.

• DABISKI NESATUR GLUTĒNU

Kartupeļi arī dabiski nesatur glutēnu, tāpēc tie ir lieliski piemēroti cilvēkiem, kam nepieciešams izvairīties no lipekļa.

Tas pats attiecas arī uz saldajiem kartupeļiem, kuriem ir zemāks glikēmiskais indekss - tas nozīmē, ka tie nerada strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas var palīdzēt kontrolēt svaru un apetīti. Tomēr saldajos kartupeļos ir nedaudz vairāk kaloriju un ogļhidrātu nekā parastajos kartupeļos, lai gan tajos ir vairāk beta karotīna (A vitamīna forma).