“Sens, tik sens ir tas laiks…”

Šo rakstu varētu iesākt ar retorisku jautājumu: “Kas kuram šokējošs?” Protams, arī nozīmīgi arheoloģiskie atklājumi varētu būt sava veida gaumes lieta, tādēļ atgādinām – visi viedokļi vienmēr ir subjektīvi. Tagad, kad ledus laikmeta sasalušais H2O ir saskaldīts, varam ķerties klāt šīs dienas tematikai.

No senākajām baterijām un neatšifrējama manuskripta līdz šausminošām mirstīgajām atliekām un iespaidīgai aizvēsturiska putna ķetnai – šie arheoloģiskie atklājumi liks aizdomāties par to, cik sarežģīta, savāda un noslēpumaina bijusi cilvēces pagātne.

• Bagdādes baterijas

Pagājušā gadsimta 30-to gadu vidū netālu no Irākas galvaspilsētas Bagdādes tika atrastas vairākas vienkārša izskata “burkas”. Sākotnēji neviens tām nepievērsa īpašu vērību, līdz kāds vācu muzeja kurators publicēja rakstu, apgalvojot, ka šie noslēpumainie māla trauki, iespējams, izmantoti kā baterijas. Lai arī šāda ideja tolaik šķita pārdroša, pārsteidzošā kārtā, pateicoties vara cilindram un māla traukos atrastajiem dzelzs stienīšiem, vairāki skeptiski noskaņotie speciālisti tomēr sliecās par labu šīs versijas iespējamībai. Oficiāli gan, šī versija tā arī nav apstiprināta.

• Voiniča manuskripts

Šis manuskripts pazīstams kā "visnoslēpumainākais manuskripts pasaulē". Tas datējams ar 15. gadsimta sākumu Itālijā. Lielākā daļa lappušu, šķietami, aizpildītas ar visdažādākajām augu izmantošanas receptēm, tomēr neviens no manuskriptā minētajiem augiem neatbilst zināmajām sugām. Lai gan eksistē versija par savādu senebreju valodas pielietojumu, arī valoda, kas lasāma manuskriptā, joprojām palikusi neatšifrēta.  

• Acteku upuri

Jau izsenis zināms, ka acteki rīkojuši īpaši nežēlīgus un asiņainus upurēšanas “svētkus”. Taču 2004. gada šaušalīgā izpēte, kas tika veikta mazliet ārpus mūsdienu Mehiko, atklāja, cik tieši briesmīgi šie rituāli varētu būt un, visticamāk, arī bija. Pētnieki atrada vairāk nekā 550 sakropļotas cilvēku un dzīvnieku mirstīgās atliekas. Kauli esot tikuši izvārīti un sirdis izrautas pa taisno. Brrrrrrrrrrrr.

• Rozetas akmens

Rozetas akmens, pavisam noteikti, ir viens no visu laiku ievērojamākajiem atklājumiem arheoloģijas vēsturē. Šo akmeni 1799. gadā atrada kāds franču karavīrs, un pateicoties viņam, mūsu rīcībā ir galvenais avots mūsdienu izpratnei par Ēģiptes hieroglifiem. Faktiski, tas ir fragments no kāda cita, lielāka akmens, kas saturējis karaļa Ptolemaja V dekrētu. Tas ir vairāk kā 2000 gadu vecs un rakstīts 3 valodās – ēģiptiešu hieroglifos, demotiskajā rakstībā un sengrieķu valodā.

• Jaunzēlandes Moa putna ķetna

1986. gadā kādai arheologu ekspedīcijas grupai, rokoties dziļāk Jaunzēlandes Ouena kalna alu sistēmā, veiksmīgi izdevās “uzost” varenu putna ķetnu. Tā bija pārsteidzoši labi saglabājusies, jo izskatījusies tā, it kā tās īpašnieks uz citiem medību laukiem būtu devies pavisam nesen. Pēc rūpīgākas apskates tika konstatēts, ka milzu ķetna piederējusi aizvēsturiskajam Moa putnam (Megalapteryx didinus).

• Lielais “Sacsayhuaman” cietoksnis

Šis, no akmens bluķiem veidotais, sienu komplekss atrodas tieši ārpus Kusko pilsētas, Peru. Tas uzskatāms, kā senās inku impērijas galvaspilsētas daļa, kas esot bijusi vieta īpašām reliģiskajām svinībām. Pārsteidzošākais faktors slēpjas akmens konstrukciju detaļās. Šīs plātnes viena otrai pieguļ kopā tik cieši, ka starp tām neesot iespējams “izlaist cauri” pat visniecīgāko matu šķipsnu. Tā lūk! Spilgts seno inku arhitektu precizitātes apliecinājums.

Ik gadu tiek atklātas “jaunas” vietas, fosīlijas, kapenes, un dažādi seni priekšmeti. Mūsdienās, kad šķietami, visu par saviem priekšgājējiem esam uzzinājuši, parādās arvien jaunas vēstures liecības par mūsu priekšteču dzīvesveidu, tradīcijām un tehnoloģijām. Jā, šī planēta, neapšaubāmi, glabā vēl daudz neatklātu noslēpumu. Vēlamies teikt paldies visiem entuziastiem, pētniekiem, arheologiem, zinātniekiem, kā arī nejaušiem “garāmgājējiem”, kas atrod, pēta un dalās savos atklājumos arī ar mums. Bez pagātnes taču nav nākotnes, vai ne?