Paredzams, ka ieguvums no tik liela teleskopa palaišanas kosmosā būs milzīgs!

Zinātnieki jau kādu laiciņu var gavilēt un atviegloti nopūsties, kopš Džeimsa Veba teleskops šī gada janvārī veiksmīgi sasniedza Lagranža otro punktu, ieejot orbītā ap to. Urā! Šī jaunā “debesu acs” ir pilnīgi cits instruments, salīdzinājumā ar savu priekšteci - Habla kosmisko teleskopu. Vienīgā līdzība, kas saista abus izgudrojumus ir fakts, ka abi teleskopi aprīkoti ar izliektajiem spoguļiem. Tie nepieciešami, lai uztvertu gaismu no Visuma.

Veba primārais spogulis ir 6,5 metrus plats, un tajā ir ietverti ar zeltu pārklāti 18 heksagonāli posmi, kas savienojas kā mozaīka. Habla teleskopā, savukārt, izmantots viens 2,4 metrus garš spogulis, kas izgatavots no cieta stikla. Tieši tik vienkārši! Šeit stāsts par atšķirībām arī varētu beigties, taču tas nav viss. Rokam tālāk!

1. Un jau atkal – izmēram ir nozīme!

Izmēra priekšrocības nodrošina Veba teleskopam 6,25 reizes lielāku virsmas laukumu gaismas uztveršanai. Tas ir lielākais, jelkad uzbūvētais kosmosa teleskops, un astronomijā izmēram ir nozīme. Gaisma, ko tas uztvers, ir infrasarkanais starojums, kas būtībā ir siltums, tāpēc tas spēs uzķert radiāciju no ārkārtīgi tālu esošiem objektiem.

2. Mazliet vairāk par Džeimsa Veba teleskopu.

Šī teleskopa lielie izmēri nozīmē sekojošo - to nav iespējams vienkārši ievietot kosmosa kuģa kravas nodalījumā un palaist kosmosā, kā tas bija Habla gadījumā. To nepieciešams pārveidot gluži kā transformeru (nu, to pašu, kas no filmas), lai teleskops ietilptu raķetes priekšgalā, un pēc tam pats varētu “izpakoties” kosmosā. Šādos projektos nav vietas kļūdām. Ja kaut kas noietu greizi, astronauti būtu bezspēcīgi situāciju labot. Inženieriem nācās pasvīst!

Šim milzīgajam, īpaši jutīgajam instrumentam bija jābūt pēc iespējas vieglākam, tomēr pietiekami stipram, lai izturētu raķetes palaišanas vibrācijas. Nonākot kosmosā, tā sauktā, “izpakošanās” secība sevī ietvēra lielu daudzumu aizbīdņu, eņģu, motoru, gultņu, zobratu un kabeļu. Iedomājieties, visam jādarbojas nevainojami!

3. Mācība, ko guvām no Habla teleskopa.

Džeimsa Veba teleskops izstrādāts, lai izvairītos no kļūdām, ko piedzīvojām, izveidojot Habla teleskopu uzreiz pēc tā palaišanas 1990. gadā. Pirmie attēli bija miglaini spoguļa defekta dēļ, neļaujot skatus pienācīgi nofokusēt. Par laimi, Habls tika izstrādāts tā, lai astronauti modulāros komponentus vajadzības gadījumā varētu nomainīt. Gadu gaitā teleskops tika uzlabots piecas reizes, modernizējot tā detaļas. Salīdzinot ar pirmsākumiem, Habla iegūtie attēli šobrīd ir krietni augstākā kvalitātē.

Veba gadījumā, šādas iespējas nav. Teleskopa pēdējā orbīta, kas atrodas 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, otrā Mēness pusē, ir astronautiem nesasniedzama zona. Lai nodrošinātu pareizo formu, 18 spoguļa segmentiem ir izpildmehānismi, kas spēj tos pareizi izlīdzināt un pat mainīt katra atsevišķā segmenta formu, lai pārliecinātos, ka tam ir pareiza līkne. Fakts, ka līdz šim, šī sarežģītā notikumu secība noritējusi bez aizķeršanās, liecina par zinātnieku un dizaineru spēju būt uzdevuma augstumos. Bravo!

4. Skaidrāks skats uz Visumu.

Habla teleskops, nešaubīgi, izmainīja notikumu gaitu astronomijā, nevis teleskopa nosacīti lielā izmēra dēļ, bet gan pateicoties tā salīdzinoši skaidrajam attēlam, augstu virs Zemes atmosfēras turbulences. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops šo spēli pacēlis nākamajā līmenī. Un, lai gan ir cerības saredzēt primitīvas galaktikas pamanāmajos Visuma nostūros, kā arī planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, aizraujošākais šķiet tas, ko neviens negaida ieraudzīt.

Kopš Galileo, pirms vairāk nekā 400 gadiem, raidīja skatu uz debesīm, caur pirmā teleskopa “acīm”, lielāki un labāki astronomiskie instrumenti ir pavēruši mūsu pašu acis uz Visuma brīnumiem. Kas zina, kādus vēl brīnumus atklās zinātnes jaunākais lolojums – Džeimsa Veba teleskops.