Drošs paliek drošs!

Mūsdienās, internets daudziem kļuvis tikpat kā par otrajām mājām. Un mājas ir mūsu drošā vide, drošais patvērums. Ok, nekāds lielais patvērums no interneta nesanāk, ņemot vērā to, ka it viss, kas reiz nopublicēts, glabājās kaut kur tā dziļajos ūdeņos. Tomēr drošu vidi radīt nav neiespējamā misija, ja piedomājam pie savām darbībām. Tāpat kā ikdienā neturam vaļā durvis uz savu mītni publiskai apskatei un nevēlamu ciemiņu vizītēm, arī internetā veiktajām darbībām vajadzētu būt līdzīgām. Tās, galu galā ir ne tikai mūsu virtuālās mājas, bet arī profesionālā darba vide un izklaides vieta.

Tātad… Kiberuzbrukumi. Kas tie tādi? Īsumā – Kiberuzbrukums ir jūsu sistēmu un/vai tīkla apzināta, ļaunprātīga izmantošana.  Lai gan grūti tos paredzēt, pienācīgi sagatavojoties, varam tos tikpat pienācīgi pārvaldīt. Ko darīt – tāds ir jautājums!

• Pilnībā atjauniniet savu programmatūru un sistēmas

Bieži vien, kiberuzbrukumi notiek tāpēc, ka jūsu sistēmas vai programmatūra nav pilnībā atjauninātas, atstājot tajās dažādus, tautas valodā runājot, caurumus. Hakeri izmanto šīs nepilnības, lai piekļūtu jūsu tīklam. Kad kibernoziedznieki iekļuvuši sētā – visticamāk, ir jau par vēlu, lai veiktu preventīvus pasākumus. Lai novērstu šādus incidentus, būtu saprātīgi ieguldīt ielāpu jeb plāksteru pārvaldībā. Sistēma, kas pārvaldīs visu programmatūru, saglabās to elastīgu un atjauninātu.

• “…laikam jau nedarbus darīt, prot pat tāds mākonis mazs.”

Pirms sākam, pabrīdinām, ka par dabas parādību te šoreiz nebūs runa. Tātad, runāsim par interneta mākoņiem. Ko tik mēs tajos neglabājam? Uz mākoņiem balstītas sistēmas, kā piemēram, “Google disks”, “WhatsApp” vai “Facebook”, nodrošina pakalpojumus, kas iepriekš bija pieejami tikai no vienas datorsistēmas. Taču, lai gan savstarpējā savienojamība palielina pakalpojuma efektivitāti, tā padara sistēmas neaizsargātākas pret uzlaušanu. Lai nodrošinātos, eksperti iesaka izmantot drošu pārlūkprogrammu un sarežģītu paroli, kas ir vismaz divpadsmit simbolus gara.  Tāpat, vēlams, lai parole, katrai lietojumprogrammai būtu unikāla.

Tomēr ar labu paroli gan nepietiek. Daudzfaktoru autentifikācija arī ir būtiska. Šī metode papildina vienkāršoto paroles drošību, pieprasot pierādījumus, lai pārbaudītu lietotāju, pirms viņam tiek piešķirta piekļuve kontam.

• Nekad nesniedziet vairāk informācijas, nekā nepieciešams

Kā patērētājiem, jūsu personīgā informācija ir saistīta ar korporatīvajiem datiem, un lielākajā daļā vietņu, kurās iepērkaties vai apmeklējat, jums tiek lūgts ievadīt šo informāciju. Ja iepērkaties internetā, norādiet tikai to, kas ir būtisks darījuma veikšanai, piemēram, savu adresi un kredītkartes informāciju (vēl labāk — izmantojiet tiešsaistes maksājumu sistēmu, nevis norādiet savas kredītkartes numuru vairākās vietnēs). Labs noteikums ir sniegt tikai absolūti nepieciešamo informāciju (lauki, kas atzīmēti ar *), un izlaist jebkuru no “neobligātiem” laukiem.

• Aizsargājiet visas savas ierīces

Tālrunis, planšete un dators. Jāaizsargā tos visus! Ja neatstājat savu māju neaizslēgtu, arī ierīces nevajadzētu atstāt bez aizsardzības. Pavisam nelielās neērtības, kas rodas brīdī, kad ierīce jāatbloķē, izmantojot verifikācijas metodi (piemēram, ievadot paroli vai skenējot īkšķa nospiedumu), nav pat salīdzināmas ar to cenu, ko nāktos maksāt par jūsu personīgās informācijas brīvu pieejamību. Iedomājieties, kas būtu, ja visi jūsu fotoattēli vai kredītkaršu informācija, nonāktu nepareizās rokās? No way! Jūs to negribat.

• Never vaļā!

Pikšķerēšana jeb fišings, ir vēl viena populāra krāpniecības metode, ko hakeri izmanto, lai piekļūtu sensitīvai informācijai. Kā uzņēmumos, tā arī privātpersonām tiek izsūtītas viltotas vēstules, mudinot cilvēkus uzklikšķināt uz ļaunprātīgām saitēm. Pikšķerēšanas krāpniecību var būt grūti identificēt, tāpēc nekad nevajadzētu vērt vaļā vai atbildēt uz kaut ko, par kā likumību un patiesumu neesat pilnībā pārliecināti.

Tātad, ja šaubāties par to vai e-pasts ir leģitīms, vēlreiz pārbaudiet, vai sūtītāja vārds atbilst tā e-pasta adresei. Pārbaudiet, vai vēstules saturs nav noklāts ar pareizrakstības kļūdām un sliktu gramatiku, lai gan arī tas ne vienmēr ir rādītājs, tāpēc esiet ļoti uzmanīgi. Un jā… nekad neatbildiet uz naudas pieprasījumiem. Ja uzskatāt, ka e-pasts ir krāpniecība, nekavējoties izdzēsiet to!

Un lai gan šis temats nav tas, ko ar saviem līdzcilvēkiem nākas apspriest diendienā, nopietni tiešsaistes draudi tomēr pastāv. Ir obligāti jāizglītojas par drošu interneta lietošanu un jāapzinās tas, ko varam darīt, lai pasargātu sevi no iespējamām problēmām. Profilaktiski piesardzības pasākumi ir galvenais veids, kā samazināt datu aizsardzības pārkāpuma risku. Ieguldot kiberdrošības programmatūrā, izmantojot VPN un apzinoties izplatītākās uzbrukuma metodes, privātpersonas un organizācijas var saglabāt savu datu drošību.