Saldu dusu!
Lielākā daļa no mums, apmēram trešdaļu savas dzīves pavada miegā. Tagad neirozinātnieki saprot, ka miegs ir svarīgāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Nolietotā banalitāte “gulēsi, kad nomirsi” ir šausmīgs padoms, jo šī diena neapšaubāmi pienāks ātrāk, ja liegsi sev iespēju izgulēties.
Nav tikai viens izskaidrojums, kāpēc mums vajadzīgs miegs. Līdz šim zinātnieki ir atklājuši, ka miegs palīdz organismam vairākos veidos. Šeit būtiskākie no tiem:
- ENERĢIJAS TAUPĪŠANA
Pētījumi liecina, ka 8 stundu miegs cilvēkiem var nodrošināt ikdienas enerģijas ietaupījumu par 35%, salīdzinot ar pilnīgu nomodu. Miega enerģijas taupīšanas teorija liecina, ka galvenais miega mērķis ir samazināt cilvēka enerģijas patēriņu diennakts laikā, kad ir neērti un mazāk efektīvi meklēt pārtiku.
- SMADZEŅU FUNKCIONĒŠANA
Guļot, smadzeņu glimfatiskā (atkritumu attīrīšanas) sistēma izvada atkritumus no centrālās nervu sistēmas. Tas noņem smadzenēs toksiskos blakusproduktus, kas uzkrājas visas dienas garumā un ļauj smadzenēm efektīvi strādāt, pamostoties.
Miegs veicina atmiņas funkciju, pārvēršot īstermiņa atmiņas ilgtermiņa atmiņās, kā arī izdzēšot lieko informāciju, kas nevajadzīgi noslogotu nervu sistēmu. Miegs ietekmē daudzus smadzeņu darbības aspektus, tostarp: mācīšanos, atmiņu, problēmu risināšanas prasmes, radošumu un koncentrēšanās spējas.
- EMOCIONĀLĀ LABKLĀJĪBA
Miega laikā smadzeņu aktivitāte palielinās zonās, kas regulē emocijas, tādējādi atbalstot veselīgu smadzeņu darbību un emocionālo stabilitāti. Viens piemērs tam, kā miegs var palīdzēt regulēt emocijas, ir amigdalā. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par baiļu reakciju, kas kontrolē reakciju, stresa situācijās.
Pētījumi liecina, ka miegs un garīgā veselība ir savstarpēji saistīti. No vienas puses, miega traucējumi var veicināt garīgās veselības problēmu rašanos un progresēšanu, bet, no otras puses, garīgās veselības problēmas var veicināt arī miega traucējumus.
- SIRDS VESELĪBA
Lai gan precīzi cēloņi nav skaidri, zinātnieki uzskata, ka miegs atbalsta sirds veselību. Tas izriet no saiknes starp sirds slimībām un sliktu miegu. Slimību kontroles un profilakses centri norāda, ka pieaugušajam ir vajadzīgas vismaz 7 stundas miega. Regulāri saņemot mazāku daudzumu, var rasties veselības problēmas, no kurām daudzas var īpaši kaitēt sirds veselībai.
- SVARA REGULĒŠANA
Miegs ietekmē svaru, kontrolējot izsalkuma hormonus. Šie hormoni ietver grelīnu, kas palielina apetīti, un leptīnu, kas palielina sāta sajūtu pēc ēšanas. Miega laikā grelīna līmenis samazinās, jo tiek patērēts mazāk enerģijas nekā esot nomodā. Taču miega trūkums paaugstina grelīna līmeni un nomāc leptīnu. Šī nelīdzsvarotība veicina izsalkumu, kas var palielināt risku uzņemt vairāk kaloriju un pieņemties svarā.
- PAREIZA INSULĪNA DARBĪBA
Insulīns ir hormons, kas palīdz šūnām enerģijas iegūšanai izmantot glikozi jeb cukuru. Bet insulīna rezistences gadījumā šūnas pareizi nereaģē uz insulīnu. Tas var izraisīt augstu glikozes līmeni asinīs un, visbeidzot, 2. tipa cukura diabētu.
Miegs var aizsargāt pret insulīna rezistenci. Smadzenes arī izmanto mazāk glikozes miega laikā, kas palīdz organismam regulēt vispārējo glikozes līmeni asinīs.
- IMŪNSISTĒMA
Pētījumi rāda, ka miega trūkums var kavēt imūnreakciju un padarīt organismu uzņēmīgu pret mikrobiem. Guļot, ķermenis ražo citokīnus, kas ir olbaltumvielas, kas cīnās ar infekcijām un iekaisumu. Tas arī ražo noteiktas antivielas un imūnās šūnas. Kopā šīs molekulas novērš slimības, iznīcinot kaitīgos mikrobus. Tāpēc miegs ir īpaši svarīgs, kad esi slims vai stresa stāvoklī.
Miegs ļauj ķermenim un smadzenēm efektīvi funkcionēt un atjaunot enerģiju.
Zinātne saka, ka lielākajai daļai pieaugušo katru nakti ir vajadzīgas vismaz 7 līdz 9 stundas miega, taču svarīgi katram pašam sajust to, cik daudz miega nepieciešams, lai justos pēc iespējas labāk.
Pat pašiem mežonīgākajiem ir VAJADZĪGS MIEGS!
