Izsakām visdziļāko līdzjūtību!
Šonakt 85 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks. Sēru vēsti paziņoja viņa dēls Jānis Skujenieks.
Knuts Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Maskavas Gorkijas Literatūras institūtā.
1962. gada aprīlī tika apcietināts un apsūdzēts par pretpadomju aģitāciju, propagandu un neziņošanu par sarunu ar personu, kura izklāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu un par darbību grupā “Baltijas federācija”. Viņš bija notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā (Mordovijā, 1962.-1969. gads). Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā Skujenieks tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, un 1978. gadā publicēja savu pirmo dzejoļu grāmatu. 1989. gadā viņu uzņēma Latvijas PEN klubā, kas ir starptautiskā rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija, kas veicina literatūras izplatību un iestājas par vārda un citas izteiksmes brīvību. Tajā pašā gadā kļuva par PEN Rīgas nodaļas vadītāju un savus pienākumus veica līdz 2004. gadam.
Skujenieka darbi bija atdzejoti angļu, lietuviešu, zviedru, ukraiņu, armēņu un citās valodās. Viņš ir atdzejojis darbus no ukraiņu, spāņu, lietuviešu, grieķu, krievu, zviedru, somu, dāņu un poļu valodas. Knutam Skujeniekam 1995. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Divreiz saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu - 2001. gadā par labāko atdzeju un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.
“ir vaļā debesis un gribas raudāt
tik kluss un gaišs
es dzirdu veļu dziesmu
bez sākuma bez beigām
sazied puķes
ar vīna rūgtumu ar rudens spēku
ar skaudru brīvību un nolemtību
balts lietus līst
tik šaurs kā tavas rokas”
