PRIECĪGU NACIONĀLO ČŪSKU DIENU!

Čūskas vajā mūs sapņos un apdzīvo mūsu mitoloģiju. Tās parādās Bībelē, šamaņu vīzijās, lingvistiskās metaforās un mītos visā pasaulē. Mūsu aizraušanos, bez šaubām, veicina čūskas radītās briesmas, bet, iespējams, to izraisa arī šo bez-kājaino rāpuļu neticamā forma. Evolūcija čūskām ir dāvājusi dažādas dīvainas, bet atjautīgas ķermeņa konstrukcijas un pielāgojumus. Par godu Nacionālajai ČŪSKU Dienai, ko svinam 16.jūlijā, apskatīsim dažas skaistas un neparastas čūskas:

• DZELOŅAINĀ KRŪMU ČŪSKA

Šīs ģints čūskas kopumā ir neticami dīvainas un satriecoši skaistas, taču visdīvainākais Atheris dzimtas pārstāvis noteikti ir Dzeloņainā krūmu čūska. Šīs čūskas ir uzreiz atpazīstamas, pateicoties spilgti krāsotajām un stipri ķepurainajām zvīņām. Zvīņas ir tik spēcīgi izliektas un uz āru izvirzītas, ka tās piešķir čūskai izteikti dzeloņainu vai "matainu" izskatu, no kā arī cēlies tās vispārpieņemtais nosaukums.

Ja Tev kādreiz paveiksies savvaļā ieraudzīt kādu no šīm dīvaini skaistajām čūskām, noteikti neriskē pietuvoties pārāk tuvu! To inde ir ļoti toksiska un bez ārstēšanas to sāpīgie kodieni var būt nāvējoši.

• SAHĀRAS RAGAINAIS PLĒSOŅA

Cerastes ģintī patiesībā ir trīs dažādas ragaino plēsoņu sugas, bet vispazīstamākā un atpazīstamākā ir tuksneša jeb Sahāras ragainā plēsoņa. Kā liecina nosaukums, šīm čūskām virs katras acs ir neparasti zvīņveida izvirzījumi, kas atgādina mazus ragus!

Tuksneša ragainās čūskas ir ļoti indīgas, un to dzimtene ir sausākie un smilšainākie Āfrikas ziemeļu un Tuvo Austrumu tuksneši. Šo čūsku bēšais krāsojums palīdz tām lieliski maskēties smiltīs. Kā mednieces no aizmugures tās kustas uz sāniem, lai daļēji iegremdētu savu ķermeni, kur tās gaida sīkus grauzējus un putnus, kas šķērsos tām ceļu. To "ragi" patiesībā palīdz pasargāt acis no smiltīm.

• LIDOJOŠĀ ČŪSKA

Ja doma par lidojošu čūsku jūs biedē, jūs noteikti neesat viens! Taču patiesībā šīs čūskas nosaukums ir nedaudz pārspīlēts. Tās nekādā gadījumā nav spārnotas un nav pieskaitāmas pie plēsīgiem putniem. Tā vietā šīs čūskas spēj saplacināt savu vieglo, bet muskuļaino ķermeni, lai plandītu no koka uz koku.

Veids, kādā lidojošās čūskas, piemēram, grezni iekrāsotās paradīzes lidojošās čūskas, slīd, patiesībā ir ļoti progresīvs! Pēc iespējas īsāk izsakoties, tās uzkāpj kokos, izmantojot spēcīgos vēdera muskuļus, un, kad tām nepieciešams pārlēkt uz citu tuvējo zaru (vai pat uz pavisam citu koku!), tās izstumj ķermeni gaisā prom no zara un izdara milzīgu lēcienu.

Tad, atrodoties gaisā, lidojošā čūska izstiepjas, saplacina ribas un strauji viļņo ķermeni. Šīs kustības kopā pārvērš čūsku par sava veida improvizētu spārnu, kas ļauj tai ātri un vienlaikus graciozi pārlidot iespaidīgus attālumus.

• HOGNOZES ČŪSKA

Hognozes čūskas daudz laika pavada gremdējoties smiltīs, netīrumos un lapu pakaišos. Viņu purni ir ideāla izmēra un formas, lai rakņātos smilšainā augsnē. To krāsojums dažādām sugām ir atšķirīgs, bet lielākoties tie ir brūni, bēši un iedeguma toņi. Šāda blāvā krāsa palīdz tiem labi saplūst ar apkārtējo vidi.

Lielākā daļa cūkdelfīnu sugu ir ļoti kautrīgas, vientuļas un neagresīvas. Šīs ģints sugas pat apgāžas un "izliekas mirušas", ja tās pārsteidz vai apdraud plēsējs. Daudzas sugas ir kļuvušas populāras arī dzīvnieku tirdzniecībā.

• VĪNOGULĀJU ČUSKA

Vīnogulāju čūskas ir vēl viena dīvaino čūsku grupa, kas ir pārāk daudzveidīga un pārsteidzoša, lai šajā sarakstā iekļautu tikai vienu sugu! Ahaetulla ģints sastāv no 18 dažādām vīnogulāju čūsku sugām, un visas tās ir sastopamas tropu reģionos visā Āzijā.

Atbilstoši savam nosaukumam šīs čūskas parasti ir zaļā krāsā, ar neparasti slaidiem ķermeņiem un gariem, tieviem purniem. Tās ir plēsējas, kas ir vieglas un ļoti ātri pārvietojas. Lai gan tās neizskatās ļoti biedējošas, šīs radības ir meistarīgi mednieki no aizmugures!

Interesanti, ka lielākajai daļai vīnogulāju sugu ir arī unikāli horizontālas, atslēgas cauruma formas zīlītes. Šī dīvainā izskata īpašība patiesībā piešķir čūskām izcilu redzi.