Emocijas, emocijas..

Pēc ikdienas pieredzes un sociālās vides skatoties, var pieņemt un izspriest, ka sievietes raud biežāk un vairāk par vīriešiem. Parasti runā, ka sievietes ir emocionālākas, it īpaši pirms mēnešreizēm un šī pārlieku emocionalitāte var rezultēties arī biežākā raudāšanā. Arī sabiedrības uzskati par to liecina, jo ir iesakņojušies dažādi teicieni kā – ‘’īsti vīrieši neraud’’, ‘’ tu uzvedies kā sieviete’’, kad kāds izpauž spilgtākas emocijas vai raud. Nenoliedzami, sociāli pieņemamāk cilvēki uztver to, ka raud sieviete, nevis vīrietis.

Bet ko tad īsti saka zinātniskajos pētījumos atspoguļotais?

Emocijas var tikt izpaustas dažādi, bet visbiežāk zinātnisko rakstu jūklī varēs atrast divus emociju izpaušanas veidus- emociju eksternalizēšana un internalizēšana. Tāpēc sākumā apskatīsim, ko nozīmē šie neparastie vārdi.

Internalizēšana- norāda, ka izjustās negatīvās emocijas tiek paturētas sevī.

Eksternalizēšana- norāda, ka izjustās negatīvās emocijas tiek izrādītas un izlaistas uz āru, citiem ir iespējams tās novērot un izjust.

Atpakaļ pie apspriedes par to, kurš dzimums raud vairāk…

Sievietes vairāk internalizē, jeb neizrāda savas negatīvās emocijas un patur, pārstrādā tās sevī. Tas izpaužas kā bēdas, bezpalīdzības izjūta, bezcerības izjūta un aizkaitināmība. Arī raudāšana, kas tiek ieskaitīta pie internalizētas emociju izpaušanas. Turpretī vīrieši vairāk eksternalizē jeb izrāda savas negatīvās emocijas, kas izpaužas kā destruktīva uzvedība, dusmas, agresija, vielu atkarība. Šīs atšķirības, kā tiek izpaustas negatīvās emocijas ir radušās jau agrā bērnībā, kad bērni tiek socializēti jeb iemācīti uzvesties atbilstoši savam dzimumam. Protams, mūsdienās tiek apstrīdēts jautājums par to, ko tad īsti nozīmē uzvesties atbilstoši savam dzimumam, un vai tāds dalījums vispār ir nepieciešams.

Dzimumu lomu socializācija notiek, kad ir iemācīta un pieņemta atbilstošā attieksme un uzvedība, kas pieder vai nu sievietei vai vīrietim. Pie sievišķīgas uzvedības parasti uzskaita- rūpes, koncentrēšanos uz attiecībām, emocionalitāti, bet pie vīrišķīgas uzvedības pieder- pašpaļāvība, sāncensība, emocionāla kontrole, vara vai spēks pār sievietēm. Apskatot šo visu, zinātnieki postulē, ka uzliktais spiediens atbilst noteiktai sociālajai lomai, kas ietekmē to, kā tiek reaģēts uz dažādiem psiholoģiskiem pārdzīvojumiem vai emocijām, pat ja izjustās emocijas ir vienādas.

Vīrišķīgās normas ietekmē to, kā vīrieši domā, jūtas, uzvedas un kā reaģē uz psiholoģiskiem izaicinājumiem. Tās liek rīkoties un risināt problēmu, bet neatbalsta sevis izzināšanu un internalizāciju, kuras laikā varētu apskatīt un iepazīt dziļāk savas sajūtas un sevi, kā arī pilnvērtīgi un bez kauna izdzīvot savas izjustās emocijas. Šeit atkal var atsaukties uz mūžīgo uzskatu, kas iesakņojies - ‘’īsti vīrieši neraud’’ vai, ka emocijas ir jānobīda malā, nevar izrādīt citiem, jo tad tie uzskatīs vīrieti par vāju. Tieši šī iemesla dēļ retāk novērojams tas, ka vīrieši raud.

Apskatot visu, kopumā var secināt, ka statistiski sievietes raud vairāk, jo jau no bērnu dienām tiek socializētas vidē, kura atbalsta to emociju izrādīšanu un raudāšanu, kā arī tas atbilst pieņemtajām sieviešu iezīmēm. BET tas nenozīmē, ka vīrieši izjūt šīs negatīvās emocijas mazāk, tās tiek apslāpētas un noklusētas un neizrādītas ar raudāšanu stigmas un socializācijas dēļ. Tāpēc šis uzskats, ka sievietes raud vairāk ir patiess, bet bieži vien minētais iemesls – ‘’tās ir sievietes, tāpēc tā ir’’ gan ir gaužām aplams.

Interesanti, vai ne?