Bija tā, vai nebija?

Ķersimies vērsim pie ragiem! Kas ir viltus atmiņa? Viltus atmiņa ir tāda atmiņa, kas jūsu prātā šķiet patiesa, bet realitātē ir tikai daļēji patiesa, vai vēl “labāk” -  pilnībā izdomāta. Piemērs – jūs domājat, ka iedarbinājāt veļas mazgājamo mašīnu pirms došanās uz darbu, taču pēc tam, kad pārnācāt mājās, konstatējāt, ka to nemaz neesat izdarījuši. Vēlaties vēl kādu piemēru? Labi, lai iet! Pieņemsim, ka, jūsuprāt, pirmo reizi nomazgājāt traukus 12 gadu vecumā, taču jūsu mamma apgalvo, ka tā nebūt nebija pirmā reize.

Lielākā daļa viltus atmiņu nav ļaunprātīgas vai apzināti aizskarošas. Tās ir atmiņas izmaiņas vai rekonstrukcijas, kas neatbilst patiesajiem notikumiem. Tomēr dažām viltus atmiņām var būt nozīmīgas sekas, tostarp, tiesā vai juridiskos apstākļos, kur viltus atmiņas var kādu nepamatoti notiesāt. Lai uzzinātu vairāk par to, kā veidojas viltus atmiņas, kāda ir to ietekme uz jums un citiem, un kā jūs varat tās labot – lasiet tālāk! 

• Kā tās rodas?

Atmiņa pēc savas būtības ir sarežģīta. Lai gan jūs varētu iedomāties atmiņu kā melnu vai baltu elementu, patiesība ir tāda, ka atmiņas ir pakļautas izmaiņām un bieži vien nepavisam nav uzticamas. Piedzīvotie iespaidi tiek pārvietoti no jūsu smadzeņu pagaidu atmiņas uz pastāvīgo krātuvi, kamēr jūs guļat. Tomēr šī pāreja nav absolūta. Atmiņas elementi var tikt zaudēti. Un šeit nereti sākas viltus atmiņas.

• Neprecīza uztvere

Jūs varat neapzināti radīt jaunas atmiņas, viltus atmiņas pamudinājuma rezultātā, piemēram, pateicoties cita cilvēka uzdotajiem jautājumiem. Kāds var jums pajautāt, vai bankas aplaupītājs valkājis sarkanu masku. Jūs nedomājot atbildat pozitīvi, sakot, ka tā tas bija. Tomēr pēkšņi atskārstat, ka tā tomēr bija melna, lai gan  patiesībā laupītājs bijis bez maskas. Un tieši šādā veidā, bieži vien, citi spēj iedēstīt atmiņu, kas nemaz nav bijusi īsta. Jūsu smadzenes ir kā dators, kas glabā to, ko jūs tām barojat. Ja sniedzat neprecīzu informāciju, tās saglabā neprecīzu informāciju. Jūsu stāstā atstātās nepilnības vēlāk var tikt aizpildītas ar jūsu radītajām atmiņām.

• Emocijas

Mirkļa emocijas var būtiski ietekmēt to, kā un kas tiek saglabāts jūsu atmiņās. Pētījumi liecina, ka negatīvas emocijas izraisa vairāk nepatiesu atmiņu, nekā pozitīvas vai neitrālas emocijas.

• Viltus atmiņu sindroms

Terapeitiskās atmiņas atgūšana joprojām ir pretrunīga. Tādas psihoterapijas metodes, kā piemēram, hipnoze un meditācija, tiek izmantotas, lai cilvēki spētu atcerēties zemapziņā noglabātās atmiņas. Šīs atmiņas var būt tieši saistītas ar cilvēka uzvedību šodien. To sauc par viltus atmiņas sindromu vai realitātes radīšanu ap atmiņu, kas nav patiesa. Neviens paņēmiens tā īsti nespēj noteikt šo atmiņu patiesumu, un zinātnei pagaidām vēl nav veida, kā pierādīt vai atgūtā atmiņa ir patiesa, ja trūkst neatkarīgu pierādījumu. Atmiņas atgūšanas prakse joprojām ir izpētes stadijā. 

• Galu galā…

Viltus atmiņas nav nekāds retums. Ar tām sastopas ikviens. Tās mūs skar, sākot no maziem un triviāliem piemēriem, kā pagājušajā naktī “nepareizajā” vietā noliktās atslēgas, līdz nozīmīgiem mirkļiem -  fiksētam negadījumam vai tam, ko esat pamanījuši nozieguma laikā. Tās var skart jebkuru cilvēku. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa viltus atmiņu ir nekaitīgas un var pat izraisīt smieklus, ja jūsu stāsts ir pretrunā ar kāda cita atmiņām.